VĀCIJAS PIEREDZE

Reformas sabiedrības labā.

 Dzelzceļa reforma sākta 1994. gadā, izveidojot A/S "Vācu dzelzceļi" (Deutsche Bundesbahn). Jaunizveidotas A/S pamatā bija "Deutsche Bundesbahn", "Deutsche Reichsbahn" un "West-Berliner VdeR". Uzņēmumā iekšienē bija 2 galvenās daļas: infrastruktūras un ekspluatācijas.

 Otra dzelzceļu reforma notika 1998. gadā, kad privātuzņēmumiem tika atvērta pieeja dzelzceļa infrastruktūrai, tas veicināja konkurenci pārvadājumu tirgū.

 Veiktas reformas galvenais mērķis ir uzņēmuma "DB AG" peļņas gūšana, bet sociāli svarīgi (pasažieru) pārvadājumi tiek kompensēti federālām administrācijām, vai zemju administrācijām. Satiksmes ministrija vairs nenoteica tarifus, izņemot piepilsētas pasažieru pārvadājumiem, jo tiem ir milzīga sabiedriskā nozīme (ekonomiskā nozīme – strādājošo pārvadāšana, sociālā nozīme – indivīdu pārvadāšana balstoties uz demogrāfiskām vērtībām).

 Reģionālas un vietējas varas iestādes ir atbildīgas par piepilsētas pasažieru pārvadājumiem - SABIEDRĪBU JĀNODROŠINA AR SABIEDRISKA TRANSPORTA PAKALPOJUMIEM.

 Federālas zemes izplāno maršrutus un rīko izsoles, kurās piedalās gan dzelzceļa pārvadātāji, gan autopārvadātāji. Līdzekļi, lai apmaksātu noslēgtus līgumus par pasažieru pārvadājumiem, tiek ņemti no naftas un naftas produktu nodokļiem.

 Pasažieri, pērkot braukšanas biļetes, sedz tikai 30% izdevumu, pārējā izdevumu daļa tiek subsidēta.

 Katru gadu, sākot ar 2009. gadu, vietējo un piepilsētas pasažieru pārvadājumu finansēšanas apjoms tiek palielināts par 1,5%.

 Sīva cīņa par katru līgumu, pasažieru pārvadājumu jomā, liek transporta kompānijām ievērot sabiedrības intereses un liek pielāgoties sabiedrības prasībām, pat sastādīt kustības sarakstu pēc katra pasažiera vēlmēm!

 Lai pasažieru pārvadātais gūtu maksimālo peļņu, tiek skaitīts katrs cents - summāras ritošā sastāva dzīves cikla izmaksas, kas iekļauj degvielas patēriņu, ritoša sastāva iegādes cena, regulāras apkopes izmaksas, rezerves daļu un remontu izmaksas. Pasažieru pārvadātājam jāpievērš uzmanība tādam lietam, kā - ērta un droša izkāpšana uz perona, ērti sēdekļi, ka arī modernas pasažieru informēšanas sistēmas.

 Visi kustības saraksti tiek savstarpēji saskaņoti, arī pārsēšanas, tādā veidā tika izveidots liels un ērts sabiedriskā transporta tīkls, kurš tiek vadīts vienoti. Vienota sabiedriskā transporta vadības sistēma ļāva saskaņot autobusu, vilcienu un pat lidmašīnu sarakstus. Pasažieru pārvadājumu jomā valda sīva konkurence, bet no otras puses - precīza un kvalitatīva līguma izpilde, kas nes labumu sabiedrībai un sabiedrības interesēm.

Stacija vilcieniem, ērtības pasažieriem.

 Berlin Hauptbahnhof – lielāka centrālā stacija Eiropā, tā kalpo kā centrālais pārsēšanas punkts visā dzelzceļa tīklā, organizēta ērta pārsēšanas starp: pasažieru vilcieniem, metro, tramvajiem un autobusiem. Centrālās stacijas būvniecība tika veikta no 1996. gada līdz 2006. gadam. Svinīga atklāšana notika 2006. gada 22. maijā. Kopēja apbūves platība – 175 tūkst. kv. m. Centrālās stacijas kopējās izmaksas tiek turētas noslēpumā, pēc neoficiālas informācijas masu mēdijos tas ir ap 700 milj. €.

 Centrālās stacijas plānojums izveidots tā, lai pasažieru pārvietošanās notiktu ar vismazāko laika patēriņu. Centrālā stacija izveidota 5 līmeņos:

Līmenis – 2. Vilcienu satiksme Ziemeļi - Dienvidi un U-55 metro līnija (kura nākotnē tiks pagarināta un apvienota ar U-5 metro līniju).

Līmenis – 1. Bagāžas glabātuve, autostāvvieta 900 automašīnām.

Līmenis 0. Ieeja, pie kurās ir tramvaju, autobusu un taksometru pieturas, veikali, restorāni.

Līmenis +1. Tirdzniecības platības, kafejnīcas.

Līmenis +2. Vilcienu satiksme Austrumi - Rietumi.

 Centrālā stacijā nodarbināti 800 cilvēki, no tiem 375 ir dzelzceļa darbinieki, kuri ik dienu apkalpo 300 000 pasažieru.

 Centrālā stacija un tajā darbojošās aptiekas strādā visu diennakti, bet veikalu darba laiks ir no 8.00 līdz 22.00.

ICE - InterCityExpress – Starppilsētu Ekspresis.

 1986. gadā tika uzsākta jauna vilciena projektēšana, bija paredzēts, ka vilcienu ekspluatēs ar ātrumu virs 200 km/st. Jaunam projektējamam vilcienam piešķīra nosaukumu ICE - InterCityExperimental. Pirmais InterCityExperimental vilciens (ICE-V, 410. sērija), tika prezentēts 1985. gada 26. novembrī, tajā pašā dienā šis vilciens uzstādīja jaunu Pasaules ātruma rekordu - 317 km/st.

 HST – tāds nosaukums bija paredzēts šiem vilcieniem, bet lielo diskusiju rezultātā bija panākts, ka vilcieniem saglabā ICE saīsinājumu, bet nosaukumu maina uz – InterCityExpress.

 ICE 1 – pirmās paaudzes vilciens (401. sērija), darbu ar pasažieriem uzsāka 1991. gada 2.jūnījā maršrutos Hamburga – Minhene un Hannovere – Štutgarte. Kopumā uzbūvēti 401. sērijas 60 vilcieni.

 Viens vilciens (ICE 1 № 884) piedzīvoja katastrofu, 1998. gada 3. jūnijā, maršrutā Hannovere – Hamburga, netālu no Ešedas, vilcienam plīsa riteņa bandāža, gāja bojā 101 pasažieris. Pieminot katastrofā cietušos, 2001. gada 11. jūnijā blakus katastrofas vietai atklāja memoriālu, godinot bojā gājušos, iestādīja 101 ķiršu koku.

 Pārējie 59 vilcieni izgāja kapitālo remontu un kalpos līdz 2020. gadam.

 ICE 2 – otrās paaudzes vilciens (402. sērija), darbu ar pasažieriem uzsāka 1997. gadā. ICE 2 vilciens sastāv no diviem "pusvilcieniem", kas ļauj pielāgoties pasažieru plūsmām. ICE 1 un ICE 2 ir savstarpēji savietojami.

 ICE 3 – trešās paaudzes vilciens (403. sērija, zināms kā Siemens Velaro), pavisam jauna ātrgaitas vilcienu koncepcija, atšķiras no priekštečiem ar gabarītiem un svaru, elektriskās iekārtas atrodas zem grīdas.

 ICE 3M – ICE 3 modifikācija (406. sērija), vilciens pielāgots dažādām energoapgādes sistēmām (līdzstrāva, maiņstrāva, dažādi spriegumi), paredzēts izmantošanai Šveicē, Beļģijā, Holandē, Francijā.

 ICE-T - trešās paaudzes vilciena modifikācija (411. un 415. sērija) ar piespiedu virsbūves sasvēršanas tehnoloģiju, kas ļauj izbraukt maza rādiusa līknes ar lielāko ātrumu.

 ICE-TD – dīzeļ-elektriskās modifikācijas vilciens (605. sērija), paredzēts ekspluatācijai neelektrificētos dzelzceļa posmos. Dažreiz tiek ekspluatēts elektrificētos dzelzceļa posmos, dienās, kad ir liels pasažieru pieplūdums.

 ICE šodien – tas ir ātrvilcienu tīkls, kas ietver sevī maršrutus Vācijā, Holandē, Austrijā, Šveicē, Dānijā un Francijā.

 Vilcienos ir iekļauts vagons-restorāns (ICE 1, ICE 2), vagons-bistro (ICE 3, ICE-T). Vilcieni aprīkoti ar atpūtas kupejām, bērnu kupejām, tualetēm, internetu, mobila telefona signāla pastiprinātāju.

 Tarifu klase – A, visdārgākās vilcienu biļetes. A/S Deutsche Bundesbahn regulāri rīko akcijas un piedāvā biļetes ar atlaidēm līdz pat 80%.

Andrejs Kovaļevskis
(teksts un fotogrāfijas)